Esam priecīgi paziņot, ka VENDEN ir uzsācis ciešu sadarbību ar Latvijas Universitātes (LU) Botānisko dārzu un būs tā informatīvais partneris 2022. gadā. Mēs esam uzņēmušies šo sadarbību LU Botāniskā dārza simtgades svinību ietvaros, lai palīdzētu vākt ziedojumus Botāniskā dārza liepu alejas ansambļa revitalizācijai. Šajā laikā nodrošināsim dažādas dāvaniņas apmeklētājiem, uzstādīsim vides objektu dārzā un sagādāsim citus pārsteigumus.
VENDEN jau vairākus gadus attīsta “zaļā” zīmola vīziju un pastāvīgi veic dažādas iniciatīvas apkārtējās vides un dabas saglabāšanai un uzlabošanai. Botāniskā dārza liepu aleja ir nozīmīga gan no ekosistēmas viedokļa, gan tai ir kultūrvēsturiska vērtība, bet ir ļoti svarīgi veikt tai atjaunošanas darbus, lai tā turpinātu priecēt ikvienu.
Lai vairāk uzzinātu par liepu alejas nozīmīgumu un cik svarīgi to ir saglabāt, esam aicinājuši uz interviju Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktoru Uldi Kondratoviču un Latvijas Universitātes fonda izpilddirektori Lailu Kundziņu. Lasi un uzzini vairāk!
LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs stāsta: “Dzīvē tā iegadījies, ka Botāniskajā dārzā esmu atgriezies. Atgriezies tāpēc, ka pirmos 10 savas dzīves gadus tajā dzīvoju.
Atgriešanās ir saistīta ar darba pienākumu veikšanu nevis bezrūpīgo bērnību, līdz ar to Dārzu redzu citā gaismā. Tas vairs nav noslēpumainu stūru, džungļu un stāvu kalnu nobrauciena trašu pilns, bet gan īsts izaicinājumu Dārzs. Esmu dzimis biologu ģimenē - gan abi vecāki, gan māsa arī ir biologi, Latvijas Universitātē studējis bioloģiju, tur arī izstrādājis un aizstāvējis savu promocijas darbu, tāpēc dzīvā daba man ļoti tuva. Ar Botānisko dārzu mani saista īpaša tuvība, jo visu mūžu esmu redzējis, kā tas izmainās, noveco, atjaunojas, un liels ir prieks, ka šajās pārvērtībās aktīvi varu piedalīties arī pats. Šogad LU Botāniskais dārzs svin savu simtgadi, un darba pilnas rokas ir ikvienam, kas par to rūpējas ikdienā - dārzniekiem, zinātniekiem, tehniķiem – visiem! Botāniskā dārza simtgadē ikvienam, īpaši tā atbalstītājiem, mecenātiem un citiem labvēļiem saku paldies par to, ka novērtējat mūs gan ar savu atbalstu, gan klātbūtni, jo mūsu misija ir un paliek dzīvās dabas daudzveidības saglabāšana, dodot ikvienam iespēju to pētīt un tajā izglītoties.
Kādu devumu sniedz liepu alejas ansambļa saglabāšana LU Botāniskajā dārzā?
1. CO2 emisijas mazināšana
Koki fotosintēzes procesā no gaisa uzņem CO2 un izdala skābekli, tādējādi mazinot kopējo CO2 emisiju. Koki kā zaļais filtrs spēj no gaisa uzņemt līdz 70% gaisā esošu piesārņojošu vielu. LU Botāniskā dārza dendrofloras kolekcija klimata izmaiņas mazina, gadā absorbējot ~ 25 000 kg CO2.
2. Mikroklimata uzlabošana
Koki dārzos, parkos, skvēros un ielās uzlabo mikroklimatu. Vasarās tie ļauj saglabāt mērenu gaisa temperatūru, bet ziemās aizsargā no saltiem vējiem. Koku lapotne un sakņu sistēma lieliski uztver lielu daļu nokrišņu, tādējādi atslogojot notekūdens kanalizācijas sistēmas. Koku lapas darbojas arī kā izcils putekļu aizturētājs - viens kvadrātmetrs lapu virsmas uztver 1,5 – 10 gramu putekļu, bet lapas noskalojas katrā lietusgāzē. Koku lapotne samazina pilsētas troksni līdz 10 decibeliem.
3. Ekoloģiskā vērtība bioloģiskās daudzveidības saglabāšana
Veci koki ir vēsturiska un ekoloģiska vērtība, īpaši urbānā vidē. Bojāti, veci koki nav jānocērt, tie jāsakopj un jādod tiem iespēja dzīvot vēl vairākus desmitus gadu, jo koki, kas dod patvērumu citām sugām, ir ārkārtīgi nozīmīgi dabai – tā ir mājvieta dzīvās dabas daudzveidībai. Jo vecāks kļūst koks, jo vairāk tā lapotnē, zaros un stumbrā rodas mājvietu neskaitāmiem organismiem.
Lieli, nobrieduši, savus maksimālos izmērus sasnieguši, tomēr kopti koki dod vairāk ēnas, ir izteikti ārtelpas un ainavas veidotāji. Lieli un veci koki dod daudzveidīgāku patvērumu arī citām dzīvajām radībām – putniem, kukaiņiem, sikspārņiem, ķērpjiem, sūnām un sēnēm. Dabas pieminekļus – īpaši lielus kokus – aizsargā Latvijas likumdošana.
4. Dabas un kultūrvērsturiskā mantojuma saglabāšana
Botāniskā dārza kultūrvēsturiskā Holandes liepu alejas ansambļa koku kopums veido apstādījumu sistēmu, un tas ir pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums. Tā ir neatņemama izziņas pilnas un rekreatīvas vides sastāvdaļa.
5. Ilgtspējīga saimniekošana pilsētvidē
Koki ražo kompostējamus atkritumus, kurus reciklējot var atgriezt augsnes ielabošanai un tādējādi uzlabot augšanas apstākļus Botāniskā dārza stādījumiem. Koku kopšanas darbu gaitā tiek iegūti sausi zari, kurus sasmalcinot rodas iespēja tikt pie vērtīgas zaru šķeldas. Šķelda izmantojama stādījumu zonu mulčēšanā un augsnes ielabošanā.
Cik bieža būs nepieciešama turpmākā aprūpe liepām un kādas ir aptuvenās izmaksas, lai atjaunotu un arī pēcāk uzturētu liepu aleju tuvāko 5 gadu garumā?
Pēc šādiem koku kopšanas darbiem 3-5 gadus fundamentāli darbi jāveic nebūs, ja vien laika apstākļu ietekmē vai citu kaitīgu faktoru ietekmē koku stāvoklis būtiski nepasliktinās. Pēc vējiem, kas spēcīgāki par 18m/s Botāniskā dārza atbildīgie darbinieki paši apseko kokus (ne tikai alejā) un novērtē to stāvokli - ir vai nav nodarīts kāds būtisks kaitējums. Liepu alejas ansamblī turpmāk jāpieskata arī dinamiskās atsaites, kuras tagad ir ievietotas atsevišķos kokos - tās nedrīkst būt nospriegotas.
Pēc 3-5 gadiem uz alejas koku apsekošanu jāuzaicina speciālistus (sertificētus arboristus), kā rezultātā varēs iegūt ieteikumus nākamajiem kopšanas darbiem, ja tādi būs nepieciešami. Izmaksas prognozēt šobrīd nav iespējams. Pašlaik liepu alejas ansambļa koki ir sakopti, un tikai laiks parādīs, kādas darbības būs nepieciešamas pēc ~5 gadiem un cik tas maksās.
Kādas vēl ir LU Botāniskā dārza vajadzības, kurām tiek aicināti dalīties mecenāti ar saviem ziedojumiem?
• augu māju kompleksa rekonstrukcija,
• dārza koku kopšana un atjaunošana;
• dārza tehnikas parka atjaunošana,
• Volfšmita muižas ēku revitalizācija,
• vēsturiskā ledus pagraba rekonstrukcija,
• izstāžu un pasākumu centra labiekārtošana,
• rododendru stādījumu rekonstrukcija,
• formālā dārza izveide pie Volfšmita muižas ēkām.
Ko Jūs novēlētu katram ziedotājam?
Katram ziedotājam novēlu gūt prieku un gandarījumu no labdarības, apzinoties, ka Botāniskais dārzs kā Rīgas Zaļā Pērle cilvēkiem pilsētvidē ir izglītošanās un dzīvās dabas izzināšanas iespēju vieta, kā arī patvērums no stresa un dzīves steigas.
Savukārt, LU fonda izpilddirektore un valdes locekle Laila Kundziņa stāsta: “Esmu daļa no LU fonda jau 13 gadus. Pašlaik mans lielākais hobijs, bez ceļošanas, ir promocijas darba rakstīšana. Mana darba tēma ir “Valsts dibināto augstskolu līdzekļu piesaistes tendences.” Pētu 12 augstskolu fondus, biedrības, kuriem bija sabiedriskā labuma statuss no 2011. gada līdz 2021. gadam, ieskaitot. Parasti saku, ka šis ir tāds špionāžas projekts, balstīts uz zinātniskiem pamatiem. Pētījumā piedāvāšu trīs scenārijus, lai augstskolu dibinātie fondi varētu uzlabot līdzekļu piesaistes tendences. Ar sava pētījuma rezultātiem noteikti dalīšos, lai palielinātu ziedojumu plūsmu tieši augstākās izglītības atbalstam.”
Kāpēc ir svarīgi ziedot?
Ziedošanas tradīcijas aizsākušās Senajā Grieķijā, kad tās turīgie pilsoņi atbalstīja kultūras un mākslas iniciatīvas. Pirmais zināmais ziedotājs bija Gajs Cilnijs Mecenāts un kopš tā laika ziedotājus saucam par mecenātiem. Tieši vēlme atbalstīt konkrētus projektus, iniciatīvas ir sabiedrības labklājības garants. Ziedojumi uzlabo sabiedrības dzīves kvalitāti. LU fondam kopš 2005. gada ir uzticējušies vairāk kā 4 000 cilvēku un uzņēmumi ar maziem, nelieliem un lielākiem ziedojumiem. Ziedotājus, kas ziedo līdz 7 000 eiro LU fonds godā par atbalstītājiem, bet ziedotājus, kas ziedo virs 7 001 eiro par mecenātiem. Pavisam kopā vairāk kā 2 000 studentu ir saņēmuši stipendijas, kuru apjoms ir no 150 eiro mēnesī līdz pat 1 400 eiro mēnesī. Pateicoties LU fonda mecenātiem ir atbalstīti vairāk kā 70 dažādi projekti.
Ko šī liepu alejas ansambļa atjaunošana un ziedojumu sniegšana nozīme Latvijas Universitātes fondam?
LU fonds ir administrējis vairākus mecenātu ziedojumus, kas ir vērsts uz Latvijas Universitātes Botāniskā dārza labiekārtošanu. Piemēram, pateicoties AS “MADARA Cosmetics” ziedojumam, kas tika veikts 2021. gada decembrī 10 000 eiro apmērā, ir sakopts liepu alejas ansamblis, realizēts sakopšanas pirmais etaps. Sakopšanas darbus izdevās pabeigt līdz 2022. gada marta beigām. Tā ir jauka sajūta, kad ir izdevies piesaistīt mecenātu, kuram ir līdzīgas vērtības ar LU un LU fondu - tieksme uz izcilību, un tas dod gandarījumu sadarboties ar mecenātu.
Kādas ir LU fonda piedāvātās iespējas mecenātu atbalstam?
LU fonds darbojas līdzīgi kā pasaulē prestižāko universitāšu fondi. Ir trīs iespējas atbalstīt ziedojot: stipendijas studentiem; mācību vides uzlabošanas projekti un infrastruktūras projekti. Šeit ir iespējams apskatīt projektus, kurus ir iespējams īstenot ikvienam mecenātam: https://issuu.com/universitate/docs/priek_likumu_portfelis_2021_
Ko Jūs novēlētu katram ziedotājam?
Novēlu katram ziedotājam labu veselību, možu garu, optimismu un veiksmīgi sasniegt savus izvirzītos mērķus!
2019. gads. Latvijas Universitātes profesoram Rihardam Kondratovičam un viņa mūža darbam rododendru selekcijā veltītas Izziņas takas atklāšana LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā «Babīte».
2018. gads, Laila Kundziņa kopā ar “Lettonia” pārstāvjiem stipendiātu sumināšanas dienā