Arvien vairāk cilvēku aizraujas un pievēršas veselīgākam un aktīvākam dzīvesveidam ne tikai tā pozitīvās ietekmes uz veselību dēļ, bet arī tāpēc, ka tas ļauj viņiem justies labāk kopumā. Un dažādas aktivitātes ir piemērojamas arī kopīgi visai ģimenei. Uzsākot nodarboties ar sportu vai fiziskām aktivitātēm mums ikdienā ir nepieciešams uzņemt arī vairāk ūdeni. Ūdens ir tik pat būtisks un svarīgs cilvēka veselībā, cik fiziskas aktivitātes, lai nodrošinātu labu smadzeņu darbību, enerģiju un ķermeņa tonusu. Mūsdienās ar plašu literatūras un interneta pieejamību liekas, ka par ūdeni jau visu iespējamo esam uzzinājuši. Tomēr sabiedrībā vēl aiz vien pastāv vairāki mīti saistībā ar ūdens lietošanu.
1. mīts: Ūdens ar garšas piedevām ir kaitīgāks nekā parastais ūdens.
Sabiedrībā pastāv mīts, ka ūdens ar garšas piedevām ir kaitīgāks par parasto ūdeni. Uztura speciāliste Ksenija Adrijanova skaidro, ka, galvenokārt, ir jāpievērš uzmanība pudeles etiķetei: veikalu plauktos ir sastopami arī tādi ūdens veidi, kuros cukurs nav mazāks kā limonādēs. Ja ūdens sastāvā ir norādīts cukurs, tādā gadījumā nebūtu ieteicams izvēlēties tomēr šādu ūdeni. Taču tajā pašā laikā ir arī pieejami ūdens veidi ar garšām, kas nesatur cukuru un vienlaikus kalpo par lielisku izvēli tiem, kuri nevar izbaudīt un pilnībā atdzerties no minerālūdens.
2. mīts: “Sport” ūdens sastāvā esošais magnijs palīdz muskuļiem ātrāk atjaunoties pēc sporta nodarbībām.
Uztura speciāliste skaidro, ka magnija pievienošana dzeramajā ūdenī, nenozīmē, ka tas veicinās muskuļu atjaunošanos pēc treniņa. Diemžēl nav tādu pētījumu, kas pierādītu, cik daudz magniju saturošu ūdeni ir nepieciešams dzert, lai organisms ātrāk atjaunotos – šāds uzskats ir tikai mīts. Kaut arī magnija un B6 vitamīna kombinācija palīdz novērst krampju rašanos, dotajā gadījumā runa, pirmkārt, ir par vitamīniem, otrkārt, tiek runāts par noteiktu daudzumu, ko nevar attiecināt uz ūdens patēriņu, uzsver uztura speciāliste.
3. mīts: Nedrīkst daudz dzert minerālūdeni.
Sākotnēji, lietošanai mājas apstākļos, bija pieejams tikai ārstnieciskais ūdens, kas saturēja paaugstinātu minerāļu un sāļu daudzumu, bet šie laiki jau sen ir pagājuši. Šobrīd minerālūdens iedalās četrās kategorijās: ūdens ar zemu, mērenu un augstu mineralizācijas pakāpi un dziednieciskais minerālūdens. Šī klasifikācija balstās ūdens sastāvā dominējošajos sāļos, tādēļ – jo sāļāka ir ūdens garša, jo augstāka ir mineralizācijas pakāpe. Tomēr lauvas tiesa ūdens piedāvājuma, kuru šodien var iegādāties veikalu plauktos, atšķiras ar pieļaujamo mineralizācijas pakāpi, un to var lietot neierobežotā daudzumā, bet var sastapt arī dziedniecisko ūdeni. Tādēļ uztura speciāliste Ksenija Adrijanova, pirms ūdens iegādāšanās, iesaka pārbaudīt ūdens mineralizācijas pakāpi, lai tas būtu optimālā līmenī, bet ne paaugstināts. Nereti daudzi neatšķir minerālūdeni no dzeramā ūdens, ņemot vērā, ka abi ūdens veidi tiek pārdoti veikalos un izskatās ļoti līdzīgi, tomēr vēlams dot priekšroku minerālūdenim, jo tas, atšķirībā no dzeramā ūdens, tiek mazāk pakļauts apstrādei, ko, diemžēl, nevar attiecināt uz dzeramo ūdeni.
4. mīts: Treniņu un sacensību laikā nedrīkst dzert ūdeni.
Cilvēku vidū, kuri nesen ir uzsākuši pastiprināti nodarboties ar sportu, viedoklis par ūdens uzņemšanu treniņu laikā ir atšķirīgs. Balstoties pieņēmumā, ka agrāk profesionāliem sportistiem sacensību laikā nebija ļauts dzert ūdeni, uzskatot, ka tādā veidā viņi kļūst lēnāki un grūtāk ir veicami manevri, tādēļ arī šodien daudzi izvairās dzert ūdeni sporta nodarbību laikā. Tomēr patiesībā dzert ūdeni drīkst un pat ir nepieciešams. Trenere Sendija Gabriela Oficiere skaidro, ka treniņu laikā optimālākais risinājums ir uzņemt nelielu ūdens daudzumu ik pēc 15 minūtēm, ja izdzert pārāk lielu daudzumu ūdens, tiešām būs grūti aktīvi trenēties, bet tas noteikti nenozīmē, ka nedrīkst dzert ūdeni.
5. mīts: Nedrīkst dzert ūdeni 30 minūtes pirms un pēc ēšanas.
Uztura speciāliste Ksenija skaidro, ka pastāv uzskats, ka uzņemtais ūdens daudzums šķīdina kuņģa sulu, kas pasliktina pārtikas gremošanu, tādējādi sekmējot liekā svara palielināšanos. Patiesībā tas ir aplams uzskats: nerekomendē uzņemt ūdeni, kad pārtika mutē vēl nav sakošļāta. Sākotnēji pārtika ir labi jāsakošļā un jānorij, tikai pēc tam var uzdzert ūdeni. Šajā kontekstā vecākiem nepieciešams sekot līdzi, vai bērni ēd pareizi. Bet uzskats, ka nedrīkst dzert ūdeni pus stundu pirms un pēc pārtikas uzņemšanas, ir mīts.